Kopumā 2023. gads būvuzņēmējiem bija mākoņains, bet darbietilpīgs, pamatā vairākums strādāja pie iesākto būvdarbu pabeigšanas. Apgrozījums nozarē pieauga, bet kopējā inflācija, finanšu un elektrības resursu dārdzība un labu speciālistu konstants deficīts radīja papildus spiedienu uz izmaksām, kā rezultātā uzņēmēju galvenais izaicinājums bija noturēt kaut cik stabilas naudas plūsmas. Joprojām kavējas jauno ES programmu investīciju projekti, attiecīgi bija mazāk jauni publiskie tenderi, bet komercsektorā piebremzējās jauno dzīvojamo māju projekti. Ņemot vērā, ka Ziemeļvalstīs sākās būvniecības nozares mērena recesija, eksporta apjomi sāka kristies, speciālisti atgriezās darbam Latvijā, attiecīgi arī atsevišķas būvmateriālu un darba spēka izmaksas sāka kristies. Šogad sāksies “Rail Baltica” pamattrases būvniecība, kas tuvākā piecgadē būs galvenais projekts. Pēc Finanšu ministrijas apkopotās informācijas, 2024. gadā būs pieejami līdz diviem miljardiem eiro publiskām investīcijām, kas kvadrātmetru un kilometru ziņā ir līdzīgi 2019. gada apjomiem. Būvnieki cer sagaidīt konkrētus valdības lēmumus attiecībā uz publisko iepirkumu sistēmas efektivitāti un būvniecības procesa vienkāršošanu, lai uzlabotu publisko investīciju aprites ātrumu, nepazaudējot, protams, akcentus uz sabiedrības drošību. 2024. gadā izskatās, ka būs būtisks akcents uz dzīvojamo fondu, ēku siltināšanas programmām, zemas cenas īres mājokļiem, valsts pārvaldes pieejamiem mājokļiem. Arī komercsektors atgriezīsies pie aktivitātes, jo finanšu nozarē solās būt stabilitāte. Būvniecības nozarē būs jaunumi zaļās un aprites ekonomikas jomās, kā arī jauni pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanā. 2024. gadā svarīgi būtu darīt visu iespējamo, lai atbalstītu Latvijas būvniecības nozares lielus, vidējus un mazus eksportētājus, īpaši tos, kuri vēlas realizēt projektus Ukrainā.