Latvijā vidēji 25 dienas gadā ir novērojams stiprs pērkona negaiss, taču zibensaizsardzība kļūst arvien svarīgāka, un tai tiek pievērsta lielāka uzmanība, kas izskaidrojama ar šiem iemesliem:

• palielinājusies mūsdienu elektronikas spriegumjutība – tā ir būtiski neizturīgāka pret pārspriegumiem;
• palielinājies spriegumjutīgo iekārtu skaits un īpatsvars tautsaimniecībā – ražošanas, biroju, dzīvojamos un gandrīz visos citos objektos.

Šo iemeslu dēļ arvien lielāki kļūst zibens izlāžu un ar tām saistīto citu pārspriegumu radītie zaudējumi, jo vienā mirklī var tik sabojāts liels daudzums elektrisko un elektronisko iekārtu.

Zibensaizsardzības sistēma ir izstrādāta, lai aizsargātu no tieša zibens spēriena. Parasti zibens aizsardzības sistēma sastāv no:

• Zibens uztvērēja, kas saņem tiešo zibens triecienu.
• Strāvas novadītāja, kas novirza zibens spērienu (strāvu) zemē, tādējādi pasargājot ēku no uguns nelaimes.
• Sazemējuma sistēmas, kas izkliedē zibens lādiņu zemē, lai nodrošinātu drošu elektrisko tīklu darbību.
• Potenciāla izlīdzināšanas sistēma, kas novērš potenciālo starpību starp ēku, elektrību un sazemējumu.
• Pārsprieguma aizsardzība – aizsargā īpaši jutīgās iekārtas (TV, datortehnika, sadzīves tehnika u.c.) no bojājumiem, kas radušies no pārsprieguma, kas rodas zibens izlādes laikā.